PISA 2025: ko mēra rezultāti un ko tie nepasaka

Ko PISA mēra un ko nemēra

PISA vērtē 15 gadus vecu skolēnu spēju izmantot zināšanas reālās situācijās, nevis nacionālo programmu apguvi (Francijas Izglītības ministrija, 2026. gada septembris). 2025. gada cikls bija veltīts dabaszinātnēm.

Pēc Francijas Izglītības ministrijas datiem, piedalījās 6 501 15 gadus vecs skolēns, 302 nejauši atlasītās skolās. Rezultāti ir kolektīvi: nav skolēnu atzīmju un nav valstu reitinga. Un punktiem ir savi ticamības intervāli: dabaszinātnēs Francijas 483 punkti statistiski neatšķiras no divpadsmit OCDE valstu rezultātiem; četrpadsmit sasniedza vairāk (DEPP, informatīvā piezīme 26.39, 2026. gada septembris).

Francija: trīs vidēji rezultāti, lejupejoša trajektorija

Trīs Francijas rezultāti ir tuvu OCDE vidējam (482, 463 un 461), bet katram ir sava vēsture. Dabaszinātnes kopš 2022. gada ir gandrīz stabilas (par 4 punktiem mazāk) un kopš 2015. gada kritušās par 12 punktiem. Matemātika trīs gados zaudēja 16 punktus, pēc 21 punkta starp 2018. un 2022. gadu; lasīšana trīs gados zaudēja 18 punktus, pēc 19 starp 2018. un 2022. gadu (DEPP, piezīmes 26.39 un 26.40).

Kustība pārsniedz Franciju: nemainīgā 24 OCDE valstu tvērumā vidējie rādītāji kopš 2015. gada kritās par 11 punktiem dabaszinātnēs, 26 matemātikā un 31 lasīšanā (ministrijas preses materiāls). Francijas kritums ir straujāks matemātikā (16 punkti pret 9 kopš 2022. gada), un pēc ministrijas datiem zaudētas astoņas vietas (preses materiāls).

Sadalījums deformējas: 33 % skolēnu lasīšanā ir zem 2. līmeņa, 36 % matemātikā, 26 % dabaszinātnēs; lasīšanā augstāko rezultātu skaits trīs gados saruka no 7 % līdz 4 % (DEPP, piezīmes 26.39 un 26.40).

Japāna, Igaunija, Koreja, Kanāda: salīdzināt ar nosacījumiem

Četras sistēmas dominē, pārsniedzot OCDE vidējo visās trijās jomās (dabaszinātņu, matemātikas un lasīšanas punkti; OCDE, 2026. gada 8. septembris):

OCDE šīs četras sistēmas iekļauj to vidū, kas apvieno sniegumu, iekļaušanu un vāju sociālās izcelsmes ietekmi: tajās mazāk nekā 10 % dabaszinātņu punktu izkliedes izskaidro sociālekonomiskais statuss (OCDE ziņojums, I sējums). Francija ir pretēja: 100 punktu atšķirība dabaszinātnēs starp visvairāk un vismazāk privileģētajiem skolēniem, pret 85 OCDE vidēji (DEPP, piezīme 26.39).

Salīdzinājumam ir savas lamatas, ko dokumentē pati OCDE: šīs četras valstis kopš 2022. gada zaudējušas arī 12-17 punktus lasīšanā, Kanādai ir zvaigznīte paraugkopas atšķirības dēļ, un apzīmējums B-S-J-Z (Ķīna) ar 597 punktiem aptver četras provinces, nevis vienu valsti.

• Japāna: 538, 525 un 503; 89 % dabaszinātnēs sasniedz 2. līmeni vai augstāk.
• Igaunija: 527, 508 un 499; 13 % matemātikā ir augstākā līmeņa.
• Dienvidkoreja: 526, 522 un 501; 23 % matemātikā ir augstākā līmeņa.
• Kanāda: 510, 485 un 490; 84 % dabaszinātnēs sasniedz 2. līmeni vai augstāk.

Ko nepasaka vidējais

Punkts nav tīras spējas. Pūļu termometrs Francijā dod 6,4 no 10, pret 7,2 OCDE, un tas ir vāji saistīts ar punktiem: 450 punkti par vidējām pūlēm lasīšanā, 447 par lielām (DEPP, piezīme 26.40).

Konteksts arī sver: sociālekonomiskais statuss izskaidro 14 % Francijas dabaszinātņu punktu izkliedes, pret 12 % OCDE vidēji (OCDE valsts piezīme par Franciju). Un OCDE vidējais ir atkarīgs no tvēruma: lasīšanas kritums kopš 2015. gada ir 28 punkti pašreizējās dalībvalstīs, 31 nemainīgā 24 valstu tvērumā (OCDE ziņojums, I sējums). Francija izpildīja visus OCDE kvalitātes kritērijus (valsts piezīme).

Ko var darīt skolas vadība

PISA apraksta sistēmu, nevis skolu. Tomēr trīs signāli skar lēmumus, kas pieņemti uz vietas.

Lasīšana ir visvairāk izmērāmā fronte: viens no trim skolēniem zem 2. līmeņa, un kritums, OCDE pusē, koncentrēts sarežģītos uzdevumos, vairāku avotu salīdzināšanā vai informācijas izvērtēšanā. Nacionālie vērtējumi un zināšanu pārbaude vidusskolas sākumā seko šīm prasmēm; ministrijas lasīšanas saraksti, sākot no 2026. gada rudens brīvlaika (preses materiāls), sniedz vienkāršu atbalstu.

Ekrāni ir iekšējās kārtības jautājums: tur, kur tālrunis aizliegts, deklarētā uzmanības novēršana samazinās par aptuveni 13 % (OCDE valsts piezīme), bet tikai 27 % Francijas skolēnu mācās šādā skolā, pret 49 % vidēji. Likums paplašināja aizliegumu uz vidusskolām un prasa, lai katrs skolas plāns precizētu digitālās lietošanas noteikumus (preses materiāls).

Saikne ar ģimenēm noslēdz sarakstu: 49 % Francijas skolēnu saka, ka kāds no vecākiem katru nedēļu interesējas par to, ko viņi mācās, pret 58 % OCDE, un OCDE šo iknedēļas dialogu saista ar 26 punktu starpību dabaszinātnēs, līdzīgā sociālajā vidē (preses materiāls). PISA nosaka nacionālo ietvaru, ar mērķi līdz 2029. gadam iegūt 20 punktus (preses materiāls); lēmumi balstās uz vietējiem datiem.